2024. gadā ir gaidāmas Saules aktivitātes maksimums, tādēļ ir pietiekami augsta iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgāki uzliesmojumi, kas pavērs iespēju no ziemeļiem attālākos apgabalos, arī Latvijā, biežāk novērot ziemeļblāzmas. No spožākajām Saules sistēmas planētām labi novērojams būs Jupiters, bet gada otrajā pusē – arī Marss, kamēr visspožākā planēta Venera būs novērojama tikai gada sākumā rīta stundās un gada izskaņā – vakaros. . Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī, taču visu gadu būs novērojamas arī mazāk aktīvas meteoru plūsmas, kā arī pie plūsmām nepiederošas krītošās zvaigznes. Iespējams, 2024. gadā varēs novērot arī kādu spožāku komētu, piemēram, Ponsa – Bruksa komētu, kas būs redzama aprīlī, un Cučinšanas – ATLAS komētu, kas būs redzama oktobrī, taču abu minēto komētu precīzu spožumu šobrīd ir grūti prognozēt.

2024. gadā Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 25. martu, bet labākā rīta redzamība būs ap 5. septembri. Venera būs novērojama janvārī rītos, bet decembrī – vakaros. Marss būs redzams rītos un nakts otrajā pusē no jūlija līdz oktobrim, bet gada nogalē tas būs novērojams visu nakti. Jupiters būs redzams no janvāra līdz martam vakaros, no jūlija vidus līdz oktobrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no novembra līdz gada beigām – visu nakti. Ievērības vērta planētu konfigurācija būs novērojama 14. augustā, kad debesīs Jupiteram blakus atradīsies Marss. Saturns būs novērojams no jūlija nakts otrajā pusē, septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros.  

Materiāls sagatavots pēc Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) un SIA StarSpace sniegtās informācijas.

www.lab.lv

www.starspace.lv

Publicēts:28.12.2023.