Observatorijas un planetārija aktualitātes

Astronomi vismaz 150 gadus ir novērojuši leģendāro Jupitera ielo Sarkano Plankumu (GRS-great Red Spot) - anticiklonu, kas ir pietiekami liels, lai aprītu Zemi. Taču vienmēr ir jauni pārsteigumi - īpaši tad, kad to tuvplānā aplūko NASA kosmiskais teleskops “Hubble”. Hubble jaunie slavenās sarkanās vētras novērojumi, kas apkopoti 90 dienu laikā no 2023. gada decembra līdz 2024. gada martam, atklāj, ka GRS nav tik stabils, kā varētu šķist. Jaunākajos datos redzams, [...]

Ventspils Jaunrades nams 20.oktobrī plkst. 11:00 aicina uz interaktīvu nodarbību "Mēness". Šī nodarbība piemērota sākumskolas vecuma grupai un piedāvā iespēju izpētīt mūsu planētas Zeme vienīgo dabīgo pavadoni, tā rašanās, izpēte, saistība ar Zemi. Nodarbības laikā piedāvājam arī praktisku darbošanos. Aicinām interesentus mums pievienoties, lai kopā atklātu Mēness noslēpumus un baudītu aizraujošu pieredzi kosmosa pētniecībā! Publicēts: 09.10.2024.

VJN Planetārijs un Observatorija aicina PII un skolu audzēkņus apmeklēt izglītojošas, interaktīvas nodarbības: “Gadalaiki”, “Planētas”, “Zvaigznāji”, “Mēness”, "Zeme". Nodarbībā “Gadalaiki” bērni ar spēles elementiem veido savu attēlu par vienu, diviem gadalaikiem, pārrunājot par to, kas gadalaikiem raksturīgs, nostiprinot esošās zināšanas, kā arī uzzinot ko jaunu. Nodarbībā “Zvaigznāji” ar bērniem tiek pārrunāti būtiskākie jautājumi par zvaigznēm un zvaigznājiem, ar spēles elementiem iepazīstas ar Zvaigznāju sistēmu, no dotajiem materiāliem izveido savus Zvaigznājus. Nodarbībā “Planētas” bērni no dotajiem materiāliem [...]

Zvaigžņu vai drīzāk meteoru lietus katru gadu aizrauj debess vērotājus, bet kas izraisa šīs neaizmirstamās nakts parādības? Meteorīdi ir nelieli Saules sistēmas mazie ķermeņi, kas pārvietojas starpplanētu telpā. Tos veido viela, kas Saules sistēmas veidošanās laikā neiekļāvās planētās un citos debess ķermeņos, kā arī asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti. Meteorīdi starpplanētu telpā var pārvietoties ļoti ilgi līdz brīdim, kad to ceļā nokļūst kāda planēta, kurai ir atmosfēra. Meteorīds, kura [...]

Citplanēta ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni gluži kā Saules sistēmas planētas, kas riņķo ap Sauli. Citplanētu meklēšanas un pētīšanas galvenais mērķis ir noskaidrot, vai citās zvaigžņu sistēmās pastāv ārpuszemes dzīvība, kuru astronomi cer atrast, pētot citplanētu atmosfēru sastāvu, caur spektrpskopijas datu analīzi.  Meklējot un pētot citplanētas, īpaša uzmanība tiek pievērsta tām planētām, kas atrodas tā saucamajā “apdzīvojamajā zonā", kur planētas orbīta nav ne pārāk [...]

gada 20. jūnijā - ziemeļu vasaras saulgrieži. Ziemeļu puslodē tas iezīmē gada garāko dienu un oficiālo vasaras sākumu.Dienu garums gada laikā mainās, jo Zeme, riņķojot ap Sauli, griežas ap savu slīpo asi. Tas nozīmē, ka pusi gada ziemeļu pols ir vērsts pret Sauli, bet otru pusi - prom no Saules.Saulgrieži ir divas reizes gadā, kad Zemes poli ir nosvērti vistuvāk Saulei un vistālāk no tās.Vasaras saulgrieži ir nozīmīga diena kultūrās [...]

Publicēts: 18.06.2024.

Vai esat kādreiz sev uzdevuši jautājumu, kāpēc gandrīz visām pazīstamajām planētām ir apaļa forma, nevis, piemēram, cilindra vai kuba forma? Interesanti ir tas, ka planētas šķiet pilnīgi apaļas vizuāli, bet patiesībā tā tas nemaz nav. Vispirms: būtībā divi galvenie faktori veicina planētu apaļo formu: gravitācija un sfēras īpašības. GRAVITĀCIJA Gravitācija ir pamatspēks, kas iedarbojas starp diviem objektiem ar masu. Jo lielāka ir objekta masa, jo spēcīgāka ir tā gravitācija. Gravitācijai [...]

Ventspils Jaunrades nama Planetārijā 26. martā ukraiņu skolēnu grupa apmeklēja nodarbību "Zeme", pēc nodarbības viņi papildināja savas zināšanas noskatoties multfilmu "Dinozauri, izdzīvošanas stāsts". Publicēts: 03.04.2024.

Lieldienas un Saule: Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists. Lieldienas rītā priekš saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam – derīgs visām slimībām. Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara. Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu. Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels. Publicēts: [...]