Zvaigžņu vai drīzāk meteoru lietus katru gadu aizrauj debess vērotājus, bet kas izraisa šīs neaizmirstamās nakts parādības?

Meteorīdi ir nelieli Saules sistēmas mazie ķermeņi, kas pārvietojas starpplanētu telpā. Tos veido viela, kas Saules sistēmas veidošanās laikā neiekļāvās planētās un citos debess ķermeņos, kā arī asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti. Meteorīdi starpplanētu telpā var pārvietoties ļoti ilgi līdz brīdim, kad to ceļā nokļūst kāda planēta, kurai ir atmosfēra. Meteorīds, kura ātrums var būt līdz pat 70 km/s, ielido planētas atmosfērā, kur lielās berzes dēļ sakarst, izkūst un bieši vien arī iztvaiko. Sakarsušās gāzes sāk spīdēt. Šo gaismas parādību sauc par meteoru. Retos gadījumos meteorīds neizkūst un neiztvaiko pilnībā, tad tas, kas palicis no tā pāri, nokrīt uz planētas. Šo objektu sauc par meteorītu.

Ir naktis, kad vērojama meteoru plūsma. Ik gadu aptuveni vienā un tajā pašā laikā var vērot vairāk vai mazāk izteiksmīgas meteoru plūsmas. Ļoti intensīvu meteoru plūsmu tautā dēvē par “zvaigžņu lietu”, ko var novērot dažādos periodos. Piemēram: Perseīdas jūlijā un augustā, Akvarīdas jūlijā un augustā. Meteoru plūsmas vērojamas ne tikai vasarā, piemēram Orionīdas vērojamas oktobrī, Taurīdas no septembra līdz novembrim.

Publicēts: 06.08.2024.