Observatorijas un planetārija aktualitātes

Jaunā pilnkupola filma par aizraujošiem noslēpumainas vielas meklējumiem Visumā – tumšo matēriju, tās dzimšanu  Lielajā sprādzienā līdz nākotnes atklājumiem Lielajā hadronu paātrinātājā. Frica Zvickija pētījumi, kas piedāvāja terminu „tumšā matērija”,  Andromēdas miglāja zvaigžņu virpulis, ko ieraudzīja un izskaidroja Vera Rubina, pazemes zinātniskās laboratorijas slēgtajās zelta raktuvēs, un visbeidzot Lielais hadronu paātrinātājs Eiropas Kodolpētījumu centrā, kas ietriec elementārdaļiņas gaismas ātrumā. Filma par to, kā cilvēce meklē atbildes uz šiem fundamentāliem jautājumiem [...]

Vai visur debesis naktī izskatās vienādi? Kā mēs varam nokļūt pagātnē vienā acumirkli? Kas ir Plejādes un Orions, Andromēda un  Piena ceļš, zvaigznāji un miglāji - to visu noskaidrosim jaunajā šovā, ka arī vienkārši izbaudīsim zvaigžņotās debesis skaistumu.

No 2. līdz 4. februārim VJN planetārijs/observatorija piedalīsies 25. starptautiskajā Baltijas tūrisma izstādē-gadatirgū “Balttour 2018” Ventspils pilsētas stendā. Izstādē piedāvās jaunāko informāciju par planetārija repertuāru, būs iespēja laimēt dāvanu kartes planetārija un observatorijas apmeklējumam ģimenei, kā arī iemūžināt sevi kopā ar citplanētieti.

Naktī no 27. uz 28. jūliju, visā Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Vēl Latvijā 31. janvāra pēcpusdienā pavisam neilgi būs novērojama pilna Mēness aptumsuma daļējā fāze dažas minūtes pirms tās beigām, bet Latvijas ziemeļos 11. augustā būs redzams pavisam neliels daļējs Saules aptumsums. Pilns Mēness aptumsums naktī no 27. uz 28. jūliju būs redzams Eiropā, Āfrikā, Āzijā, Austrālijā un Indijas okeānā. Šo aptumsumu Latvijā būs iespējams novērot gandrīz no [...]

Vācu fiziķis un planetārais zinātnieks Gerhards Noikums ir viens no Mars Express misijas veidotājiem, kura vadībā tika radīta augstas izšķirtspējas stereo kamera, ar kuras palīdzību var pētīt Marsa topogrāfiju un ģeoloģiju. Viņa vārdā nosaukts 102 kilometrus liels krāteris, kas atrodas Noachis Terra reģionā. Krātera attēli veidoti, izmantojot datus, kas iegūti 2005.gada decembrī un 2007.gada maijā ar Noikuma vadībā veidoto stereo kameru. 102 km lielais krāteris atrodas krāteriem bagātajā Noachis Terra [...]

Saules sistēmas planētas * Merkurs janvārī redzams zemu pie dienvidaustrumu horizonta īsu brīdi pirms Saules ausmas. 13. janvāra rītā Merkurs pietuvosies Saturnam.  * Marss ir novērojams no rītiem.  * Jupiters - skatīt Marsu, izņemot zvaigznāja maiņu. Jupiters meklējams Svaru zvaigznājā. * Urāns un Neptūns pēc saulrieta vērojami attiecīgi Zivju un Ūdensvīra zvaigznājos. Abas planētas nav novērojamas ar neapbruņotu aci. Ja Urāna gadījumā var iztikt ar labu binokli, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu.   Meteoru plūsmas 3./4. janvāris - Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad ļoti apgrūtinās [...]

Skolēnu ziemas brīvlaikā, aicinām bērnus un jauniešus vecumā no 6- 18 gadiem, bez maksas apmeklēt Ventspils Jaunrades nama Planetāriju un Observatoriju. Piedāvājums spēkā 2., 4. un 5.janvārī, uzrādot personas apliecinošu dokumentu (skolēnu apliecību vai bibliotēkas lasītāju karti, vai arī citu personu identificējošu dokumentu). Apmeklētājiem būs arī iespēja vērot dažāda žanra animācijas un izglītojoša rakstura filmas, kā arī lektoru veidotos autoršovus. Jaunrades nama planetārija un observatorijas repertuāru iespējams klausīties gan latviešu, gan angļu, gan krievu [...]

Saules sistēmas planētas * Marss meklējams no rītiem pirms Saules ausmas Jaunavas zvaigznājā. 14.decembrī Marss, Jupiters un Mēness atradīsies netālu viens no otra. Uz austrumiem no Mēness atradīsies Jupiters, bet uz rietumiem - Marss.  * Urāns redzams jau pēc Saules rieta dienvidaustrumos Zivju zvaigznājā.  * Neptūns meklējams Ūdensvīra zvaigznājā un ir redzama pēc Saules rieta.  Meteoru plūsmas 10./11. decembris - Monocerotīdu un Chi Orionīdu plūsma. Pirmajai plūsmai radiants atrodas starp [...]