Observatorijas un planetārija aktualitātes

Pirms 41 gada, 1979. gada 4. martā amerikāņu starpplanētu stacija Voyager - 1 nosūtīja uz Zemi pirmo fotogrāfiju, uz kuras bija redzama Saules sistēmas lielākās planētas gredzenu sistēma. Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē. Iespaidīgākā planētas gredzenu sistēma ir Saturnam. Arī citām Saules sistēmas milzu planētām - Urānam un Neptūnam ir savas gredzenu sistēmas. Kā veidojušies Jupitera gredzeni? Galileo, kas riņķoja Jupitera sistēmā no 1995. [...]

Solar Orbiter ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un NASA kopprojekts. Šī automatizētā zonde, kura no Kanaveralas raga startēja 2020.gada 10.februāra rītā, pētīs Sauli. Solar Orbiter nepielidos mūsu zvaigznei tik tuvu kā Pārkera zonde, bet tās lielākā priekšrocība būs spēja palūkoties uz Saules polārajiem reģioniem. Protams, neizpaliks arī kosmisko laikapstākļu novērošana, lai uzlabotu prognozēšanas kvalitāti. Solar Orbiter riņķos ap Sauli, tuvākajā punktā atrodoties aptuveni 42 miljonu kilometru attālumā no zvaigznes, nedaudz [...]

Viens no krāšņākajiem ziemas vakara debesīs ir Oriona zvaigznājs, kas redzams debess dienvidu pusē. Tas ir tik spilgts, ka pēc tā var atrast arī pārējos ziemas zvaigznājus. Pa kreisi no Oriona, nedaudz uz augšu, atrodas Mazā Suņa zvaigznājs, kura spožākā zvaigzne – Procions – ir daudz spožāka par visām apkārtējām. Bet tajā pašā pusē, tikai jau samērā zemu pie horizonta, ja netraucē atmosfēras dūmaka, var redzēt visspožāko zvaigzni – Sīriusu, [...]

Ziemassvētki ir kopā būšanas laiks. Piparkūkas, mandarīni, karsts dzēriens, silta sveces liesmiņa un Ziemassvētku gaismiņas, gluži kā tālās zvaigznes, mirdz mums visapkārt un ļauj noticēt brīnumam. Lai mums visiem ģimeniski, sirds silti un mīļuma pilni šie svētki!

Lāčplēša dienas, 11. novembra, pēcpusdienā Latvijā būs novērojams Merkura tranzīts, kas iepriekšējo reizi notika pirms 3 gadiem, bet nākamo reizi būs vērojams pēc 13 gadiem – 2032. gada 13. novembrī.Tā laikā uz Saules diska nepilnu divu stundu garumā būs novērojams Merkurs. Rīgā tāpat kā pārējā Eiropas teritorijā šis notikums būs vērojams no pēcpusdienas plkst. 14:35 līdz pat saulrietam(līdz plkst. 16:05-16:35 atkarībā no vietas Latvijā). Šajā brīdī Saule atšķirsies no ierastās [...]

Saistībā ar tehniskās apkopes darbiem 24. oktobrī, planetārijs apmeklētājiem nebūs pieejams

Stāstījumu par rudens zvaigznājiem labāk iesākt ar tiem, ko īstenībā redzam visu gadu, taču rudenī to novērošanas apstākļi ir vislabākie, jo zvaigznāji atrodas gandrīz zenītā. Viens no tiem ir Kasiopejas zvaigznājs. To viegli atrast, turpinot līniju, kas savieno Lielā Lāča kausa malējās zvaigznes un ko mēs lietojam, lai atrastu Polārzvaigzni, kamēr tā apmēram tādā pašā attālumā no Polārzvaigznes atduras pret Kasiopejas zvaigznāja raksturīgo figūru, kas atgādina angļu burtu W. Pa [...]

31.augusts/ 1.septembris - Aurigīdu plūsma. Gandrīz pilnais Mēness traucēs novērot šo plūsmu. 1935. gadā debesis šķērsoja 30-34 ļoti ātri un spoži meteori stundas laikā. Turpmākajos gados šo plūsmu vairs nav izdevies novērot. Ja nu jums neguļas naktī no 31. augusta uz 1. septembri, izmantojiet laiku lietderīgi un izejiet ārā pēc pusnakts. Varbūt jums izdosies novērot kādu aurigīdu. 5./6. septembris - Linksīdu plūsma - lieliska izdevība iemācīties atrast Lūša zvaigznāju, kas atrodas starp Lielā lāča un Vedēja zvaigznājiem. Meteoru plūsma [...]

Šorīt vējš pa logu ienesa dīvainas lapas. Nez no kuras citplanētas tās ir? Sveicam visus skolēnus, skolotājus un arī vecākus ar jauna mācību gada sākumu! Lai izdodas realizēt to, kam varbūt pagājušajā mazliet pietrūka gribēšanas vai varēšanas. Arī šodien gaidām katru mūsu planetārijā. Šodien pavisam īpašs repertuārs. Ar repertuāru vari iepazīties šeit: https://jaunradesnams.lv/planetarijs/seansu-laiki/ Neaizmirsti paņemt Ventus, ar tiem pie mums vēl draudzīgākas cenas!