Planēta Saturns ir gāzu milzis, otra lielākā planēta Saules sistēmā. Saturnam ir 274 pavadoņi, bet ievērojamāka šī planēta ir savu gredzenu dēļ. Tie sniedzas vairāk nekā 280 kilometru platumā, bet gredzenu biezums ir no 10 metriem līdz vienam kilometram. Gredzeni ir novēroti arī Jupiteram, Neptūnam un Urānam.

Kāpēc visām gāzu planētām ir gredzeni? Visticamāk tie radās lielu pavadoņu savstarpējā sadursmē. Šajā sakarībā pastāv uzskats, ka gredzeni nav stabila struktūra. Ir otrs variants, ka gredzeni izveidojušies laikā, kad veidojās Saules sistēma masīvu objektu sadursmes rezultātā. Planetologi apspriež abus variantus.

Saturna gredzeni sastāv gandrīz tikai no ledus. Gredzenus iedala vairākās joslās, ir A, B, C gredzeni. C josla ir mazāk spoža un blīva, jo zaudējusi lielu daļu ledus gabalu vecuma dēļ. Gredzenos ir arī redzamas spraugas, piemēram, A gredzenā ir Enkes sprauga, kura izveidojusies pavadoņa Pāna kustības dēļ šajā spraugā.

Cik ilgs ir Saturna gredzenu mūžs? Vai tie tapa reizē ar Saturnu vai vēlāk? Ja tie izveidojās vēlāk, tad to mūžs ir aptuveni 100 – 400 miljoni gadu.

Publicēts: 15.07.2025.