Mūsu Saules sistēma atrodas plašā, noslēpumainā kosmosa “burbuļa” centrā. Tas ir pazīstams kā Lokālais burbulis, un tā diametrs ir gandrīz 1000 gaismas gadu. To ieskauj vēsākas, blīvākas, neitrālas gāzes un putekļu apvalks. Lai gan “burbuli” atklāja vairāk nekā pirms četrām desmitgadēm, izmantojot optiskās, radio un rentgena astronomijas kombināciju, netika apstiprināts, kā tas radās. Bet tagad pētnieki ir ļoti precīzi kartējuši Lokālo burbuli. Viņi atklāja, ka tas, iespējams, tika atšķirts no zvaigžņu vides supernovas sprādzienu ietekmē, kas notika pirms daudziem gadiem. Komanda izmantoja jaunākos GAIA datu izlaiduma datus. GAIA ir nepārtraukts projekts, kura mērķis ir kartēt zvaigžņu atrašanās vietu un kustību Piena ceļā. Tas arī kartē gāzes un jaunas zvaigznes 650 gaismas gadu rādiusā no Saules. Novērojumi atklāja, ka visas jaunās zvaigznes un zvaigžņu veidošanās apgabali atrodas uz Lokālā burbuļa virsmas. Kad Supernova izplešas uz āru, tā sitas un saspiež materiālu, kurā tā izplešas. Tā rezultātā starpzvaigžņu vidē peld blīvi molekulārās gāzes mezgli. Šie blīvie apgabali sabrūk savas gravitācijas ietekmē, veidojot jaunas zvaigznes. Simulācijas arī liecināja, ka burbuļa vēsture sākās apmēram pirms 14,4 miljoniem gadu. Apmēram 15 supernovas eksplodēja miljoniem gadu, veidojot Lokālo burbuli, ko mēs redzam šodien. Lokālā burbuļa patreizējais rādiuss ir aptuveni 538 gaismas gadi (1g.g.=9,6 triljoni gadu). Tas joprojām izplešas ar ātrumu 6.7 km/s. Kad veidojās pirmās supernovas, veidojot Lokālo burbuli, Saule atradās tālu no reģiona. Apmēram pirms 5 miljoniem gadu Saules orbīta to ievietoja tieši “burbulī”. Tādā veidā Saule nokļuva gandrīz pašā “burbuļa” centrā. Iespējams Piena ceļa galaktikā ir daudz tādu burbuļu. To dziļāka izpēte ļauj mums izprast zvaigžņu un Piena ceļa galaktikas veidošanos.

Publicēts:25.04.2022.