Metāna emisiju kartēšana no fosilā kurināmā izmantošana.
Metāna daudzums Zemes atmosfērā pēdējos gados ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. Viens no galvenajiem emisiju avotiem ir naftas, dabasgāzes un ogļu ieguve, uzglabāšana un transportēšana, kā rezultātā katru gadu izplūst aptuveni 97 miljoni tonnu metāna gāzes, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati. Nesenā pētniecības projektā zinātnieki kartēja, no kurienes rodas šīs emisijas — ne tikai pa valstīm, bet arī tajās.
Metāns ir spēcīga siltumnīcefekta gāze, kas aiztur apmēram 35 reizes vairāk siltuma nekā oglekļa dioksīds. Amerikas Savienoto Valstu mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt metāna emisijas par 30 procentiem salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni, un citas valstis dod līdzīgas saistības.
Atsevišķas valstis ziņo ANO par savām metāna emisijām pa nozarēm saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Lielākā daļa valstu novērtē savas metāna emisijas, izmantojot ierakstus par to, cik daudz katra fosilā kurināmā tās katru gadu saražoja, reizinot ar emisiju koeficientu, ko nodrošina Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC). Un lielākā daļa valdību nodrošina tikai vienu emisiju numuru katrai nozarei (nafta, ogles, gāze) visā valstī.
NASA oglekļa monitoringa sistēmas finansētie zinātnieki nesen izveidoja jaunu karšu sēriju, kurā sīki aprakstīta fosilā kurināmā ražošanas metāna emisiju ģeogrāfija. Izmantojot publiski pieejamos datus, par kuriem ziņots 2016. gadā, pētnieku grupa uzzīmēja degvielas izmantošanas emisijas jeb “izplūdušās emisijas”, kā tos sauc UNFCCC, kas rodas pirms degvielas patēriņa. Kartēs ir norādīts, kur rodas šīs emisijas, pamatojoties uz ogļraktuvju, naftas un gāzes urbumu, cauruļvadu, naftas pārstrādes rūpnīcu un degvielas uzglabāšanas un transportēšanas infrastruktūras atrašanās vietām. Kartes nesen tika publicētas NASA Godāras Zemes zinātņu datu un informācijas pakalpojumu centrā (GES DISC). (Ņemiet vērā, ka 2016. gads bija pēdējais gads, kurā šī pētījuma laikā bija pieejami pilnīgi ANO emisiju dati.)
“Ir plaši zināms, ka valstu pašu ziņotās aplēses nav augstākās kvalitātes,” sacīja Tia Scarpelli, pasākumu vadītāja un Edinburgas universitātes pēcdoktorantūras pētniece. “Mūsu kartes sniedz pētniekiem metāna emisiju telpisku attēlojumu, lai tos varētu salīdzināt ar metāna koncentrācijas novērojumiem no satelītiem.” Šādas kartes ir būtiskas siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaiņu uzraudzībai, jo dati norāda zinātniekiem, kur meklēt un kur sagaidīt visvairāk emisiju.
Kartes norāda, ka lielākie ar naftu saistīto emisiju avoti ir Krievijā; ASV vada dabasgāzes emisijas; un ogļu emisijas ir visaugstākās Ķīnā. Naftas un gāzes emisijas tiek sadalītas pa urbumiem, lāpām, cauruļvadiem, naftas pārstrādes rūpnīcām un uzglabāšanas iekārtām. Attiecībā uz oglēm emisijas tiek kartētas vietā, kur tās tiek iegūtas.
Dabasgāzes emisiju kartē izceļas tumšas līnijas: tās norāda cauruļvadu atrašanās vietas. “Lielākā daļa emisiju nav izkliedēta pa cauruļvadiem,” sacīja Skarpelli, kurš vadīja pētījumu kā Hārvardas universitātes absolvents. “Tie galvenokārt nāk no kompresoru stacijām, kas atrodas aptuveni ik pēc simts jūdzēm gar cauruļvadiem, lai saspiestu gāzi un nodrošinātu tās kustību.” Kanādā punkti rindās parāda kompresoru staciju atrašanās vietas. Taču attiecībā uz Krieviju Skarpelli un kolēģiem nebija ziņojumu par kompresoru staciju vai cauruļvadu atrašanās vietām. Viņiem bija jādigitalizē papīra karte no Hārvardas universitātes bibliotēkas, lai kartētu cauruļvadus Krievijā, un pēc tam sadalīja metāna emisijas, pamatojoties uz cauruļvadu atrašanās vietām.
Salīdzinot jauno uzskaiti ar metāna novērojumiem no Japānas Aviācijas un kosmosa izpētes aģentūras siltumnīcefekta gāzu novērošanas satelīta (GOSAT) un Eiropas Kosmosa aģentūras Troposfēras novērošanas instrumenta (TROPOMI) uz Sentinel-5, Scarpelli kolēģi no Hārvardas atklāja, ka Kanāda un ASV mēdz par zemu novērtēt metāna emisijas no fosilā kurināmā. Bet attiecībā uz oglēm Ķīnā, naftu un gāzi Krievijā uzskaite pārsniedza emisijas. Tas varētu būt saistīts ar nenoteiktību saistībā ar novērojumu in situ (noteiktā vietā) un precīzu infrastruktūras datu trūkumu.
(NASA Zemes novērošanas centra attēli, ko veidojis Džošua Stīvenss, izmantojot datus no globālā degvielas izmantošanas metāna emisiju uzskaites. Stāsts: Emīlija Kesidija, (NASA tehnisko rakstu autore un redaktore NASA Zemes zinātnes datu sistēmu programmā.))
Publicēts: 26.01.2022.