Observatorijas un planetārija aktualitātes

Šī bilde detalizēti parāda cik intensīvas ir vētras uz Jupitera. Bildi uzņēma aprāts Jūnona  2018. gada 23. maijā 13. pietuvināšanas laikā ar šo gāzes gigantu.  Fotografēšanas brīdī stacija bija 7900 km attālumā no Jupitera mākoņiem. облаков. Bildi apstrādāja un paspilgtināja tās krāsas astro entuziasts Kevins Džils.  Эта фотография показывает, насколько интенсивны бури на Юпитере. Фото сделано при  помощи аппарата Juno 23 марта в 2018 году во время 13го приближения к [...]

Jau pagāja krietns laiks, kad ASV kosmosa aģentūras NASA jaunais 1,1 miljardu dolāru izmaksājušais projekts, startēja no Kanaverala zemes raga, un izrādījies sekmīgs, un zinātnieki, ka arī visa pasaule ieguva interesantus jaunumus par Jupitera noslēpumiem.  Nesen tika izlemts, ka šo misiju paildzinās līdz 2021. gadam, tā bija teikts misijas oficiālā mājaslapā. Jo zonde atrodas teicamā tehniskā stāvoklī, visi pamata instrumenti un sistēmas pareizi funkcionē JunoCam kameru ieskaitot.

Ziemeļblāzmas var ieraudzīt ne tikai Ziemeļpolā vai VJN planetārijā...Vai jūs zinājāt, ka ziemeļblāzmas ir arī uz citām planētām? Uz Jupitera tās ir ļoti krāšņas! Ziemeļblāzma rodas stratosfērā tuvu magnētiskajiem poliem. Tā ir atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Tā bieži vien demonstrē magnētisko polu līnijas un spēj mainīt savu formu. To mēdz dēvēt arī par polārblāzmu vai kāviem. Ziemeļblāzma tiek dēvēta arī par “Aurora borealis” [...]

jūnijā no plkst. 10:00 līdz 1īdz 19:00 ik stundu apmeklētājiem tiks piedāvāta īpaša svētku programma: planetārijā šovs "'Saulgrieži"' un repertuāra filmas, bet observatorijā – Saules novērojums. Abi tūrisma objekti strādās vienlaicīgi.  Svētku šovā būs skaidrojums par Saulgriežu būtību no astronomijas viedokļa: kāpēc katru gadu ir vasaras Saulgrieži un kāpēc tieši 21. jūnijā.  Interesentiem būs iespēja vairāk uzzināt par mūsu tuvāko zvaigzni Sauli, kura nosaka šos svētkus, un  par ekvinokcijas procesu. [...]

Jūnijs iepriecinās ar visgarāko gaismas dienu gadā vasaras saulgriežu laikā 21. jūnijā. Dažviet būs pamanāmi sudraboti mākoņi un sāksies baltās naktis! Līdz 21. jūnijam Saule ir Vērša zvaigznājā, tad pāries Dvīņu zvaigznājā, kur paliks līdz mēneša beigām. Dienas ilgums no 17 stundām un 11 minūtēm palielināsies līdz 17 stundām un 33 minūtēm.  27. jūnijā Saturns būs ļoti tuvu Zemei, tāpēc gredzenus un lielāko pavadoni Titānu spēs ieraudzīt arī amatieris vismazākā teleskopā.  [...]

Nepalaid garām! Jau no 1. jūnijā VJN planetārijā būs pieejama jauna animācijas filma "Mēs esam zvaigznes"'! Nāc un noskaties ar visu ģimeni!   Filma „Mēs esam zvaigznes” stāsta par kosmiskās ķīmijas noslēpumiem un mūsu pasaules pirmsākumiem. Skatītāji ceļo laikā un aizceļo pirms 13,8 miljardu gadiem, lai izietu ceļu no vienkāršu atomu izveides līdz oglekļa sintēzei un dzīvības molekulām. Filma palīdz atbildēt uz jautājumiem no kā mēs esam veidoti un kā [...]

Vakar arī Ventspilī varēja vērot ļoti skaistu ainu ar Mēnesi, Jupiteru un SKS (Starptautiskā kosmosa stacija). Tie, kuri ir palaiduši garām šo notikumu - neskumstiet, jūnija sākums ir bagāts uz tādiem notikumiem - Mēness tuvosies gan Saturnam, Venērai un Marsam! Atgādinām, ka VJN observatorijā no aprīļa līdz oktobrim, varam vērot tikai Sauli 13:00! Vakara vērojumi atsāksies no oktobra!

Informējam, ka VJN planetārijs ir pieejams apmeklēšanai! Izvēlēties piemēroto seansu var mājaslapā: http://jaunradesnams.lv/planetarijs/seansu-laiki/. Apmeklētāju ērtībām lūdzam biļetes rezervēt iepriekš pie Ventspils Jaunrades nama administratora vai pa tālruni +371 636 22805 vai e-pastu jaunrades.nams@ventspils.lv

Austrālijas nacionālās universitātes astronomi aicina ikvienu ieinteresētu pārnovas meklējumos teleskopa SkyMapper uzņemtajās bildēs. Viņiem nāksies patstāvīgi atzīmēt interesantas izmaiņas bildēs, jo šādas izmaiņas var liecināt par zvaigzni, kas piedzīvo spilgtu nāves periodu. Pirmie trīs palīgi, kuri atklās tādu objektu, būs pieminēti noslēdzošā pasākumā, ko rīko Starptautiskā Astronomijas sabiedrība. Palīdzība ir nepieciešama tāpēc, ka universitātes astronomiem ir nepieciešams katru nakti pētīt debesis apgabalu, kas tūkstošreiz lielāks par Pilnmēnesi.  Viss, kas ir [...]